Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 9. janvārī izskatīja ikgadējo pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam ieviešanu.
Lai novērtētu Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam (AP2027) 9 prioritāšu attīstības dinamiku, pārskatā iekļauti 252 rādītāji. Ņemot vērā, ka jaunā Rīgas attīstības programma ir apstiprināta 2022. gadā, 94 rādītājiem jeb 37% nav būtisku izmaiņu vai arī nav pieejami aktuālie dati. Pozitīva tendence ir 88 rādītājiem (35%), taču negatīva 70 (28%). Rādītāju kopējais progress virzībā uz mērķa vērtību sasniegšanu 2027. gadā ir 7,1%.
Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pērn pozitīvas izmaiņas novērotas gājēju (+6 procentpunkti) un transporta (+4 procentpunkti) infrastruktūras kvalitātē. Iedzīvotāji augstāk vērtē arī uzņēmējdarbības aktivitāti apkaimē (+6 procentpunkti), tīrību apkaimē (+4 procentpunkti), kā arī personiskā un mājokļa drošību (+4 procentpunkti).
“Rīgas iedzīvotājus raksturo augsta lojalitāte pilsētai un dzīvesvietas apkaimei – 85% apmierina Rīga kā vieta, kur dzīvot un strādāt, 74% jūtas piederīgi dzīvesvietas apkaimei un 71% Rīgai. Tai pat laikā, virkne rādītāju vērtības ir kritušās, norādot, ka papildus nepieciešams ieguldīt resursus AP2027 prioritāšu īstenošanā,” Pilsētas attīstības komitejas sēdē prezentējot pārskatu, skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.
Apzinot jaunas datu izmantošanas un pielietošanas iespējas pilsētvides telpiskajā uzraudzībā, 2022. gada septembrī - novembrī tika veikts pētījums par brīvpieejas satelītdatu izmantošanas iespējām AP2027. Izmantojot satelītattēlus tika noteikts, ka faktiski ar veģetāciju (zāle, krūmi, koki) ir klāts 163,1 km2 no 304,6 km2 jeb 53,5%. Datu analīze telpiski iezīmē Rīgas apkaimju dažādību dažādos rādītājos. Piemēram, lielākā iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas maiņa 2021. gada laikā notikusi pilsētas centra apkārtnē. Vienlaikus pretēji tendencei samazināties iedzīvotāju skaitam Rīgas pilsētā kopumā, iedzīvotāju skaits Rīgas centrā pieaug. Šādu tendenci varētu skaidrot ar apkaimju iedzīvotāju vidējo vecumu – jauni cilvēki dodas uz pilsētām, kur gūst izglītību un kur ir plašākas darba iespējas, īrē nelielus dzīvokļus tuvāk darbam vai mācību iestādei. Prognozējams, ka šāda iedzīvotāju dzīvesvietas maiņas tendence tuvākajā laikā nezudīs, līdz ar to nozīmīgi plānot kā pilsētas centru un tā apkārtni darīt pilsētas iedzīvotājiem tīkamāku dzīvei ilgtermiņā.
“Iedzīvotāju skaita pieaugums Rīgas centrā apliecina to, ka ir pieprasījums pēc 15 minūšu pilsētas, kur nelielā attālumā ir gan mājoklis un darbs, gan izglītības, kultūras un veselības pakalpojumi, kā arī iespēja jēgpilni pavadīt laiku ārtelpās. Tādēļ ir svarīgi turpināt uzsākto kursu – sekmēt pilsētas publiskās ārtelpas attīstību, padarot Rīgas pilsētvidi zaļāku un patīkamāku,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.
Pārskata sagatavošanas ietvaros tika organizētas 3 fokusa grupu diskusijas, piedaloties 26 dažādu jomu ekspertiem. Katrā diskusijā tika skatīta viena no trim 2022. gada prioritātēm (dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī kvalitatīva un pieejama izglītība) un ar tām saistītie jautājumi. Iegūtie ekspertu priekšlikumi tika izmantoti darba grupu darbnīcās, kurās piedalījās RD speciālisti, deputāti un attiecīgo nozaru komiteju vadītāji . Tajās tika izstrādāti priekšlikumi rīcību un vai projektu iecerēm, kas tiks izmantoti Rīgas Attīstības programmas Rīcības un investīciju plāna aktualizācijā, lai veicinātu prioritāšu uzdevumu sasniegšanu. Piemēram, tiek piedāvāts paveicamos darbus apvienot programmās, kā “Drošs ceļš uz skolu”, “Jauniešu izklaides vietas” utml.
Par pārskatu
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ik gadu sagatavoto pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu. Pārskata sagatavošanā iesaistītas 23 RD iestādes un struktūrvienības, nozaru eksperti, tiek izmantoti dažādi ārējie avoti, kā arī veikta iedzīvotāju aptauja. Šis ir pirmais pārskats, kas sagatavots atbilstoši 2022.gada 23.februārī apstiprinātajai AP2027. Līdz ar AP2027 apstiprināšanu, pārmaiņas tiek ieviestas arī pārskata saturā, pētot noteiktas prioritātes padziļināti. 2022. gadā tās ir dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī kvalitatīva un pieejama izglītība. Tāpat lielāka uzmanība pievērsta datu kopu telpiskai attēlošanai.